Kad ir tumšs un jāsteidzas…*

Tā dzīvē gadījās, ka pērnā gada nogalē radās vēlme, vajadzība un ideja piepelnīties, stūrējot taksīti. Es jau nebūtu es, ja to darītu tā, kā varētu iedomāties – ar Lady Taxi, nē, es iespēros taisnā ceļā, iespējams, vislielākajā un arī visnoslogotākajā takšu firmā, kāda Rīgā ir – Panda Taxi. Sākumā mana attieksme pret šo pasākumu bija piesardzīga – sak, pamēģinās un tad jau redzēs, bet, aizsteidzoties notikumiem priekšā, man iepatikās, un nu jau esmu tur uzkavējusies krietni ilgāk, nekā sākotnēji tas bija iecerēts.

Read Full Post »

Melnais blociņš darbā. 2. daļa.

Tā kā plānotājā šim nolūkam atvēlētās lapas ir beigušās, un vispār ir taču piektdiena…

• Es vienkārši bakstu ar pirkstu tos, kas jābaksta ar pirkstu (Egils)
• Es tiem nesējiem samaksāju – Man tu nesamaksāji, es arī vienu uznesu! – Ko tu uznesi? – Es nezinu, vienu kaut ko! (Modris – Egils)
• Ja tu paskaties kvītī un redzi, ka tev ūdens maksā 4 lati kvadrātmetrā… (Modris)

Read Full Post »

Melnais blociņš darbā

Par godu manam jaunajam, patiešām melnajam blociņam (paldies, draugi!), digitalizēju to, kas man te, uz lapiņām sarakstīts, pa galdu mētājas. Šķiet, blociņa “darba filiāle” te ieviesās manā pirmajā darba nedēļā 🙂

• Muterīte ir normāla sieviete, a Nastja ir tāda uz gadiem 30 (Modris)
• Ko krāj un taupa taupītājs, to nāk un paņem Gunita (Modris)
• Tev arī nepatīk putuplasta skaņa? – Bija par traku, zobi tirpst (Modris – Gunita)

Read Full Post »

Riņķadancis ar Latvenergo

Principā man kā samērā likumpaklausīgam pilsonim īpašu iebildumu pret valsts iestādēm un tām pielīdzināmiem kantoriem (ar kuriem es saprotu valsts un pašvaldību monopola uzņēmumus) nav. Pat uz Ceļu policiju tā īsti apvainoties savos 13 ikdienas autovadītāja gados ir gadījies tikai vienreiz. Bet ir viena iestāde, ar kuru ikvienas darīšanas izraisa grūti kontrolējamas niknuma lēkmes, un tā ir mūsu karsti mīļotais Latvenergo.

Read Full Post »