Kādā ļoti rosīgā februāra nogales rītā cita starpā manā pastkastē iebira priekšlikums, kurš tajā brīdī izskatījās ļoti vilinošs – kopā ar Autolistes dāmām izveidot ekipāžu dalībai biedrības “Par stipru Latviju!” rīkotajā Filipetti Sieviešu dienas rallijā 2010. Pēc strauja un aktīva brainstorma tika radītas divas ekipāžas, mazliet vēlāk izmesta monēta par pilotu sadalījumu starp stūrmaņiem, dizainēti t-krekli, bīdītas idejas auto noformējumam un citām lietām. Tā kā pārmaiņas pēc startēšu kā stūrmanis (pirmo reizi kopš 2003. gada Autolistes rīkotās „Rēzeknes Ekotūres”), atlika parūpēties vien par kartēm un tamlīdzīgiem priekšmetiem, auto remontu, riepas, trīsvienību un pārējos tehniskos krāmus atstājot pilota ziņā.
Kā parasti, viss palēnām atlikās uz pēdējo brīdi, un piektdienas vakarā, vien stundas astoņas pirms starta, notika visaktīvākie sagatavošanās darbi – salstošiem nagiem līmējām uzlīmes uz auto, īsi pirms pusnakts apciemoju vairākus draugus, aizņemoties visādus priekšmetus – kartes, hronometru – un cīnījos ar sajūtu, ka tas viss nebūs vajadzīgs. Ar visu gandrīz desmit gadu pieredzi auto pasākumu rīkošanā un dalībā nespēju iedomāties, kā ir iespējams kaut cik interesanti izmenedžēt 237 ekipāžas ar 30 sekunžu starta intervālu pavēles distancē – bet tieši tas bija plānots nākamās dienas pasākumā. Māra izteica cerību, ka distances, lai arī pavēles (t.i., maršruts veicams organizatoru noteiktā secībā un ne savādāk) vismaz būs vairākas, lai visa diena nepārvērstos par vienmuļu sekošanu priekšā braucošajai ekipāžai. Tomēr sajūta, ka šīs cerības ir veltas, negribēja atstāties.
No rīta pirmā vilšanās iestājās jau ierodoties notikuma vietā. Organizatori acīmredzami netika galā ar ekipāžu kvantumu, kas ieradās uz reģistrāciju, un Riga Plaza stāvvietas virzienā bija izveidojusies rinda. Pateicoties vietējo taku zināšanai, iebraucām stāvvietā no otras puses, kur rinda bija īsāka, un ieteicām to pašu darīt arī mūsu otrai ekipāžai – Maijai un Ainai.
Reģistrācija pārsteidza savā primitīvumā – no mums divi paraksti, no organizatoriem – mapīte. Tehniskā komisija, par spīti nolikumā ierakstītajiem nopietnajiem ierobežojumiem – trīsvienība nostiprināta, tikai ielas riepas, utt, utjpr. – pārbaudīja tikai pagriezienu rādītāju un bremžu uguņu darbību – viņus neinteresēja pat dokumenti. Uzbraucam norādītajā trešajā stāvā, kur zaļā tērpts vīriņš norāda uz stāvvietas tālāko galu – mūsu vieta esot kaut kur tur pie būdiņas, ar purnu uz šo pusi. Mazliet pariņķojam, atrodam savu vietu – tās numurētas ar lieliem cipariem sniegā – noparkojamies, bet, kādēļ gan svarīgs bija purna virziens, nesaprotam. Konkurentes parkojas, kā pagadās, nekādu virzienu neievērojot. Gaidām otru savu ekipāžu, lasām izdalīto dokumentāciju un aiz gara laika vērojam, kā parkojas baltās kleitās tērptas konkurentes – lai ar auto pēcpusi piebrauktu pie sniega kaudzes, pilotei nepieciešama stūrmanes palīdzība. Uz ieejas pusi garām paiet konkurentes īsos svārciņos un spicpapēžu zābaciņos. Es esmu džinsos un garajos sniega zābakos, no pucēšanās tik vien ir kā speciāli pasākumam dizainētais autolistes krekliņš, tas pats zem divām jakām, jo termometrs no rīta rādīja -19C. „Varbūt braucam mājās pārģērbties?” apjautājas Māra. Nudien, no tā laikam būtu lielāks labums nekā no laptopa ar divām navigācijas programmām, ko iepriekšējā naktī sagatavojām. Gribu prom no šejienes, uz mežu. „Neuztraucies, mežu tu šodien diez vai redzēsi,” Māra mani „mierina”.
Sagaidām Maiju un Ainu, sabildējam savus vakar vēlu rūpīgi aplīmētos auto – izskatās skaisti, tomēr nobāl pret konkurentu zaķu ausīm, bantēm un baloniem visās malās – un dodamies iekšā, meklēt sapulces vietu. Tā kā pie reģistrācijas mums iedalīts arī saraksts ar dažādiem veikaliem, kas pagaidām nezināmam nolūkam domāts „prologa uzdevumam”, pieliekam pie darba mājās atstāto Reini – atrast norādītos veikalus Plazas kartē un izveidot loģisko apmeklēšanas secību. Sēžam, gaidam, pierakstām Reiņa nodiktēto sarakstu un turpinām vērot konkurentes. Pa teritoriju defilē raganas, mūķenes un medmāsiņas… Blakus ekrānam pulkstenis rāda „oficiālo laiku”. Salīdzinu ar sava telefona pulksteni, kuru jūtos diezgan nesen noregulējusi precīzi, un konstatēju, ka starpība ir apmēram divas minūtes. Savu pareizo laiku bojāt negribu, tādēļ vienkārši paturu šo faktu prātā.
Sapulcē organizatori demonstrē, pēc kā izskatās kontrolpunkts – klasiskais Magnēta „lukturis”. Prologā norādītajos veikalos jāuzmeklē kontrolpunkti un ar izkniebēju jāatzīmējas dotajās papīra lapiņās. Distancē pārbrauciena maršruts būšot dots tā, itkā ceļu stāstītu radinieks no laukiem. Saskābstu vēl vairāk – tātad kartes patiešām būs liekas. Un man tik ļoti gribējās pastūrmanēt pēc kartes…
Prologa starta vieta – ārā uz stāvvietas jumta. Turpinājums – skrējiens pa veikalu. Kāds līdzjutējs, kuram tūlīt pēc iekļūšanas pa durvīm atstāt virsdrēbes, noderētu. Mums nav. Nekas, iztiksim. Neskriesim, mēģināsim realizēt stratēģiju sākt no otra gala, lai izvairītos no drūzmas. Organizatori apcērt šo ieceri saknē – jāskrien tikai uz to pusi, uz otru nekādā gadījumā. Saīgstu vēl vairāk – te ir orientēšanās vai skriešanas sacensības?
Par prologu īsumā – nebija vajadzīga ne stratēģija, ne intelekts. Vienīgais uzdevums – pamanīt garu rindu uz kontrolpunktu un to izstāvēt. Vienīgā komandas taktika – kamēr viena stāv vienā rindā, otra ieņem nākamo. Tā kā ar skriešanu pārāk neaizrāvāmies, finišējām apmēram baram pa vidu. Jau pēc finiša konstatējam starpību starp organizatoru vārdiem un darbiem – prologam it kā atvēlētas 40 minūtes, finišu slēdza pēc 30 minūtēm. Nu labi, varbūt pārklausījāmies, nevis 40 minūtes, bet 10:40, tomēr jau vismaz viena divdomīga situācija ir radīta.
Sēžam, dzeram kafiju, velkam laiku un bildējamies, gaidot savu starta laiku. Pēc nolikuma mašīnā jābūt piecas minūtes pirms starta laika, kas iedrukāts laika kartē – mums ir lieka gandrīz pusotra stunda. Katram gadījumam uzlieku telefona modinātāju uz 12:03, t.i. 15 minūtes pirms starta, un dodamies uz Prizmu – darīt tāpat nav ko. Apgādājamies ar visu nepieciešamo – es ar jauniem cimdiem, pudeli ledustējas un pāris maizītēm, Aina ar jogurtu, Māra – ar sviestmaizi un bērnu lacītēm. Maija sakās būt labi ekipējusies jau iepriekš. Mašīnā atgriežamies gandrīz pusstundu pirms starta laika. Sakrauju pa rokai kartes, nolieku malā liekos priekšmetus un domīgi gremoju sviestmaizi, kad Māra apjautājas, kur gan ir pirmsstarta drudzis – otrā mašīnā Aina darbina kompi un kaut ko rosās. Paraustu plecus – ko es pie šādas lietu kārtības iesākšu ar kompi? Lietošu par paliktni sviestmaizei? Lai imitētu aktīvu darbību, izpurinu no maisiņa savus jaunos cimdus un definēju maisiņu par miskasti.
Apkārtējie auto viens pēc otra dodas stāties garā rindā uz startu. Tiesnesis rāda, lai to pašu darām arī mēs, kaut arī visi mūsu pulksteņi rāda, ka līdz nolikumā minētajām piecām minūtēm pirms starta laika vēl tālu. Tā kā darīt tāpat nav ko, paklausām. Kad nostājamies rindas galā, sāk zvanīt mans modinātājs – līdz startam ir nevis piecas, bet gan piecpadsmit minūtes.
Starta vietā mums izsniedz maisiņu spama, dažas enerģijas dzērienu bundžas un aploksni ar pirmā pārbrauciena leģendu. Neko nepaskaidrojot, tiesnesis ieraksta mūsu laika kartē laiku, kas atšķiras gan no iepriekš norādītā, gan visiem mūsu pulksteņiem, aptuveno starpību ar oficiālo laiku ieskaitot, un palaiž distancē. Navigēju Māru ārā no stāvvietas un augšā uz Salu tilta nobeiguma daļu. Neesam sasniegušas Vienības gatvi, kad no apraksta man kļuvis skaidrs ceļamērķis – Skultes lidmašīna, un atlikušo ceļa daļu varu skaitīt vārnas un pie luksofora atvērt logu un padzīt jokus ar blakus piebraukušo Maiju. Uz brīdi mūs mazliet izklaidē Ryanair, kas nezināmu iemeslu pēc paceļas pār šoseju ļoti zemu un smagnēji. Pa gabalu izskatās, ka lidmašīna pacēlusies tieši no šosejas.
Skultē valda mērens bardaks, līdz ar to mazliet aizkavējamies. Noparkojam mašīnu un ejam uz kontrolpunktu. Tiesnešu meitenes pieraksta mūsu ierašanās laiku, liek uzkāpt uz svariem, izsniedz katrai pa atlaižu kartei uz kaut kādu sporta klubu un pieraksta aizbraukšanas laiku. Iedod arī aploksni ar nākamā pārbrauciena maršrutu. Apmēram minūtes laikā piemetu, ka braucam uz Spuņņciemu, kur būs jānogriežas pa labi uz vietu, kas man neko neizsaka. Izceļu karti, izpētu, ka tur ir tikai divi ceļi pa labi, kuri turklāt tālāk savienojas. Neizskatās īpaši interesanti. Mierinu sevi, ka svešākā reģionā galapunkta noteikšana pārbrauciena sākumā varbūt neizdosies tik labi.
Spuņņciema kontrolpunktā haoss ceļa malā ir vēl lielāks kā Skultē. Jau atkal tiesneši nepievērš uzmanību nolikuma punktam, kurš vēsta, ka kontrolpunktā obligāti jāierodas abām ekipāžas dalībniecēm. Šeit uzdevums ir kaut nedaudz izklaidējošāks – no izdalīta teksta jāizvēlas astoņi vārdi un jāsacer pasākuma devīze, izmantojot šos vārdus. Teksts ir samērā truls – kaut kādi banāli padomi laulības dzīvei (nē, ne jau tai dzīvei, ko jūs padomājāt, bet sadzīvei). Brīdi buramies, saceram savu devīzi, aiznesam tiesnesim, kurš, papīrā pat neieskatoties, ieraksta mums aizbraukšanas laiku un izsniedz pārbrauciena maršrutu. Rodas jautājums – vai bija vērts censties? Izbraucot no kontrolpunkta, mūs nobloķē divas dzeltenas mazmašīnas ar If Latvija simboliku – apstājas šķērsām ceļam un brīnās. Saīgst arī Māra.
Nākamais pārbrauciena uzdevums no sākuma izskatās interesants – dota fotogrāfija, kurā redzami Slokas papīrfabrikas vārti. Beidzot rodas iemesls izcelt dienasgaismā karti, uzmeklēt, kur īsti Slokā ir papīrfabrika un kur tai varētu būt vārti. Varianti ir divi, nolemju sākt ar to, kurš tuvāk lielajai ielai, tomēr šo punktu mums „izceļ” rindiņā pa priekšu braucošās ekipāžas. Kad vairāku mašīnu kolonna nogriežas uz otro iespējamo vietu, nolemju pret straumi nepeldēt un saku Mārai, lai seko pārējām.
Atkal bardaks stāvvietā, tiesnesis, kurš atzīmē laiku un izsniedz divas aizpildāmas loterijas lapeles – kontrolpunkta uzdevums ir tās aizpildīt. Sāku dumpoties – negribu nekādu spamu un nelūgtus telefona zvanus, tomēr laiks ir rezultāts (tajā brīdī vēl neesmu zaudējusi šo ilūziju), tādēļ strīdēties nav vēlēšanās un savu e-pasta adresi tomēr izsniedzu (cik jauki, ka gmailam ir labs spama filtrs!). Saņemam nākamo uzdevumu un braucam prom. Ceļu atkal nobloķē dzeltena If Latvijas mazmašīna. Māra taurē un solās nākamreiz rakstīt protestu.
Nākamajā pārbraucienā kā orientieris minēta ceļmalā redzama reklāma, kuras kartē, protams, nav, tādēļ galapunktu nemēģinu uzreiz izskaitļot, bet braucam un skatāmies apkārt. Mulsina vien tas, ka pirms reklāmas nav jāgriežas nekur, bet pēc reklāmas pa labi, savukārt mēs esam uz ceļa, kur labo pagriezienu iztrūkst kā šķiras krietni tālu, izņemot vienu – ceļu uz Kūdras staciju, kas tālāk ved cauri purvam uz Ķemeriem, un kuru iepriekšējās svētdienas izbraucienā ar Pēteri un Līvu esam atzinuši par pašlaik neizbraucamu. Atrodam vajadzīgo reklāmu, it kā viss ir pareizi, un sanāk, ka tiešām jābrauc pa Kūdras ceļu. Iegriežamies, lai palūkotos, vai tur gadījumā nav atrodams, piemēram, kāds pa kafejnīcas stāvvietu izbraucams līkums, kas izvestu atpakaļ uz lielā ceļa – nekā tāda nav. Drusku pabrīnāmies un braucam tālāk pa Ventspils šoseju cerībā, ka nākamais orientieris izrādīsies Kalnciema pagrieziens. Tā arī ir. Meklējot neesošo labo pagriezienu, esam palaidušas garām konkurentu trijotni, kuras priekšgalā brauc sarkana If Latvijas mazmašīna, kas pēkšņi un bez brīdinājuma uz šosejas strauji nobremzē un apstājas ceļa vidū. Vai spēja pilnīgi idiotiski izpildīties uz ceļa ir obligāts priekšnosacījums, lai strādātu Ifā? Laikam manot, ka ķeru kreņķi par kļūdu (kuru šobrīd vairs neatzīstu par savu – es pēc tam sapratu, kā bija jābrauc, lai labais pagrieziens būtu, bet rakstīts tā nebija – laikam „redzēsiet reklāmu” bija jāsaprot kā „nogriezieties tā, lai brauktu tieši garām reklāmai”), Māra mani mierina – tu esi pārāk uzmanīgs stūrmanis, skaties kartē un zini, ka tur ir ceļš. Pārējie vienkārši nejauši atrada Kalnciema krustojumu.
Nākamajā kontrolpunktā jāuztin striķis uz kociņa. Te saprotam, ka kontrolpunkta uzdevuma izpildes laiks patiesībā nav svarīgs, svarīgs ir tikai laiks, ko pavadām kontrolpunktā un kuru daudz vairāk kā mūsu darbības ietekmē tiesnešu ātrrakstīšanas spējas, konkurentu skaits kontrolpunktā attiecīgajā brīdī un citi no mums neatkarīgi blakusapstākļi (piemēram, If Latvijas ekipāžu veiksme noparkoties tā, lai tomēr nenobloķētu visu satiksmi, bet tikai tās daļu). Satinam striķi, saņemam nākamo pārbrauciena leģendu un braucam prom. Rīgas rajons beidzas, meklēju uz pakaļbeņķa nākamo karti un konstatēju, ka braucam uz Džūksti. Pa ceļam zvana Aina – esot pamanījušās nomaldīties no leģendas. Uz kurieni īsti jābrauc? Pabrīnos, kā viņām tas izdevies, bet atbildu. Sadarbība nekur nebija aizliegta, un viņas acīmredzami iet uz minimālajiem laikiem katrā pārbraucienā.
Džūkstē leģenda mūs noved Erotikas muzejā. Šī ir visai mulsinoša vieta – kautrīgākas dvēseles varētu arī nesaprast. Manos gados kokā griezti locekļi un nedaudzi to sievišķie analogi visās iespējamās un neiespējamās vietās vairs neliek sarkt, tomēr raisa pārdomas par visas šīs bagātības autora psihiskās veselības stāvokli. Uzdevums – starp visiem locekļiem sameklēt kādu, kuram varētu piemērot nosaukumu „pimpausis”. Kandidātiem tuvumā novietoti numuri, taču „atribūtikas” blīvums uz vienu telpas kvadrātmetru nodrošina, ka katrs numurs potenciāli varētu attiekties uz vismaz pieciem objektiem. Pareizo visbeidzot parāda muzeja saimnieks – no sola malas uz leju nokarājas koka loceklis ar pautiem nelielu, spicu austiņu formā. Saņemam aploksni ar nākamā pārbrauciena leģendu un dodamies prom – pareizā atbilde gan jau atkal nevienu īpaši neinteresē.
Šeit nedaudz notērēju pārbraucienam atvēlēto laiku citām vajadzībām, un beidzot izdodas praksē pielietot no kartes „izpīpēto” nākamā KP vietu – uz Tukuma pagrieziena benzīntanku braucam pa taisno, nevis tā, kā rakstīts leģendā, ietaupot apmēram kilometru. Kontrolpunktu sasniedzam precīzi laikā, taču dabūjam stāvēt rindā pie tiesneša. Solīto tiesnešu kavējumu neviens nedod, jo, pirms rodas iespējas to pieprasīt, tāpat ir jāstāv rindā.
Izsniegtais uzdevums mulsina. Jautājums – atzīmēt četras ekskursijas, kurās var doties Jāņu laikā Ļubļanā – un saraksts ar neko neizsakošiem ezeru, kalnu un piļu nosaukumiem. Kāds sakars Ļubļanai ar Jāņiem un ar šo pasākumu? Man pār plecu palūr Maija, konstatē, ka „jums ir cits variants” un nozūd. Mēģinu saspringti domāt un pēkšņi saprotu (ja šī būtu multene, šajā brīdī man virs galvas iedegtos lampiņa). Uz mašīnu, ātri! No rīta līdz ar pārējo dokumentāciju mums iedalīja arī kaudzīti spama, kuru ātri pāršķirstīju un kaut kur nobāzu. Citastarp tur bija arī kaut kādas tūrisma firmas buklets, kurā ieskatījos un pašausminājos par cenām, un tajā bija minēts kaut kas par „garajām Jāņu brīvdienām”.
Nekļūdos. Atrodu spamu, ātri pārlapojam bukletu un atrodam „garās Jāņu brīvdienas Ļubļanā”. Ātri atķeksējam ekskursijas un nesos atpakaļ stāvēt rindā pie tiesneša. Nospiežu hronometru, lai uzņemtu rindā patērēto laiku, tomēr vēlāk aizmirstu tajā ieskatīties. Paiet krietnas pāris minūtes, līdz nonāku pie tiesneša, kurš – pirmo reizi šajā pasākumā! – pārbauda atbildes, atzīmē soda punktus par nepareizām (mums bija pareizi), ieraksta aizbraukšanas laiku un izsniedz nākamo aploksni. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, šis bija viens no trim kontrolpunktiem, kurš pēc būtības man patika. Izņemot rindā stāvēšanu un nepiešķirto tiesnešu kavējumu, protams.
Nākamais pārbrauciens mūs ved uz Kaives ozolu. To, ka mērķis ir ozols, saprotu pat īsti neieskatoties kartē. Aiz gara laika sāku lasīt Mārai stenogrammu no kartes. Šis ir laikam pirmais kaut cik pamanāmais nobrauciens no asfalta. Ceļš ir apledojis un balts, un pieķeru sevi pie domas, ka interesantāk būtu braukt kā pilotam. Ar kvaktru un naglotām čībiņām vismaz varētu mazliet elkoņus izvicināt.
Uzdevums pie ozola atkal ir pēc būtības interesants – nomērīt ozola apkārtmēru organizatoru izsniegtā tualetes papīra lapiņās. Ņemam atejpapīra paku un brienam uz ozolu – šeit pirmoreiz noder mani garie zābaki. Vairāk kārtības labad nomēru apkārtmēru ar soļiem, jo pareizo atbildi Māra jau uzzinājusi no Ainas (viņa, kā vēlāk izrādās, mērījusi ar mērlenti un izdarījusi attiecīgus aprēķinus). Galvā piemetu savu mērījumu un atejpapīra lapiņu izmēru, secinu, ka skaitlis ir ticams, un to arī nosaucam tiesnešiem. Šķiet, jau atkal rezultāts nevienu neinteresē, saņemam aploksni un braucam. Uzdevuma interesanto būtību pilnīgi sabojā pūlis, kas tin atejpapīru apkārt kokam, grūstās un kāpj viens otram uz kājām, kā arī tiesnešu pilnīgais intereses trūkums par uzdevuma izpildi un rezultāta pareizumu.
Nākamais pārbrauciens uz Pūri. Atkal lasu stenogrammu no kartes, kaut gan lēnā garā velkamies aiz priekšā braucošās ekipāžas un apdzīt uz līkumainā, slidenā ceļa nav iespējams. Kontrolpunktā satiksmi nobloķē melna mazmašīna, pārmaiņas pēc bez If Latvija simbolikas. Uzdevums – turot tenisa bumbiņu uz diviem kociņiem katrai aiz sava gala, iziet „čūsku” starp apgāztām bļodiņām. Konkurentes pilnībā aizņem tiesneša uzmanību ar pieprasījumiem pēc paskaidrojumiem un demonstrācijas, kā tas darāms. Lai nekavētu sevi, apkalpojamies pašas, izejam čūsku raitā solī un dodamies prom (laikus raksta un aploksnes dala otrs tiesnesis, kurš nepievērš nekādu uzmanību uzdevuma izpildei). Bija vērts?
Tālākā leģenda ir mazliet samudžināta, tomēr trīs punktus tālāk atrodu nepārprotamu norādi par virzienu – šeit ir tikai viena vieta, kur šķērsot Abavu. Šis ir garš pārbrauciens pa reģionu, kas gandrīz līdz riebumam zināms no „AutoChase Entaglement 2006” sagatavošanas braucieniem, tādēļ kartē paspēju sazīmēt kādas trīs versijas, kā varētu iet leģenda, kā arī potenciālu šortkatu, tomēr praksē izrādās, ka leģenda pati iet pa šortkatu, līdz ar to neko neiegūstam. Ceļš ir līkumains, slidens un diezgan šaurs, atkal lasu stenogrammu no kartes, un laikam ne velti – pēc asa kreisā augstu ceļmalas sniega valnī mētājas sarkans Audi ar pasākuma simboliku. Tā braucējas fotografē viena otru pie apdauzītā auto un izskatās sveikas un veselas, tādēļ nepiestājam.
Šajā pārbraucienā beidzot parādās mazliet samudžinātākas norādes par virzienu, kuras no kartes uzreiz atšifrēt neizdodas, tomēr vēlāk izrādās, ka nebija arī vērts – tās norāda, ka krustojumā jābrauc taisni. To saprotam, kad ceļa malā pamanām orientieri, kas minēts leģendā trīs punktus tālāk. Kontrolpunkta vieta arī izrādās pazīstama no 2006. gada pasākuma – Zantes kara muzejs. Šeit dots diezgan grūts uzdevums – pāri pļavai ar caurumainu sērsnu aizbrist līdz tankam, paņemt krūzīti, uzrāpties uz tanka, iegrābt no liela katla graudus, nokāpt, izbērt krūzīti bļodā un uzkāpt – nokāpt procesu atkārtot, līdz bļoda pilna. Tiesnesis pieskata, lai krūzītes netiktu padotas atpakaļ augšā. Māra rāpjas, es pildu „pastum no aizmugures un padod plecu, kur pieturēties” funkcijas. Godprātīgi pieberam bļodu un dodam tiesnesim kontrolkarti. Tiesnesis mūs nosūta pie otra tiesneša atpakaļ pļavas sākumā, kurš pie tanka notiekošo neredz un kuram ar tiesnesi pie tanka nekādu sakaru nav. Vai šajā pasākumā uzdevumu izpildes kontrole vispār notiek??? Brienam pār pļavu atpakaļ un ļauni priecājamies par to, cik jautri būs tankā rāpties meitenēm īsos, šauros svārciņos, zeķubiksēs un augstpapēžu apavos. Ja viņas vispār tur rāpsies, protams, kontroles taču nav. Izbrūku cauri sērsnai līdz vārdā nesaucamai ķermeņa daļai. Cik labi, ka man ir garie zābaki un džinsi!
Nākamajā pārbraucienā atkal noder karte – mums jāizvēlas Saldus virziens krustojumā, kuru pat nepamanām. Karte apstiprina manas aizdomas – Saldus virziens ir taisni. Pēc brīža izbraucam ārā no kartes, meklēt uz pakaļbeņķa nākamo man slinkums un sevi ar to neapgrūtinu – tāpat ir skaidrs, uz kurieni brauksim. Tomēr kādā brīdī sāku justies kā pasažieris un tomēr paņemu karti, tiesa, lielas jēgas no tā nav. Tik vien kā Māru informēju, ka asi līkumi uz šī ceļa nav gaidāmi.
Kontrolpunkts atrodas Smukmuižas pagalmā. Šeit iztīrīta liela, plaša stāvvieta, pie tiesneša nav rindas un vispār ļoti maz cilvēku. Uzdevums mazliet atšķiras no apraksta, bet nebūsim sīkumaini – vienai no ekipāžas jāaizsien acis, viņai tiek iedots liels dvielis un divi knaģi, un, sekojot pārinieces norādījumiem, jāaiziet līdz veļas striķim un akurāti jāizkar un jāpieknaģē dvielis. Māra aizsien acis, izsniedzu viņai ekipējumu un iedodu pareizo virzienu. Pēc norādes „striķis apmēram metru tev priekšā” pārējais notiek zibenīgi – Māra satausta striķi, pārmet dvieli tam pāri, izlīdzina stūrus un iesprauž knaģus. Gan es, gan tiesnesis mazliet apstulbstam par tempu, kādā tas tiek izdarīts. Atliek tikai konstatēt, ka pieredzei acis neaizsiet, saņemt uzdevumu un braukt tālāk. Šis bija trešais kontrolpunkts, kurš man būtībā patika – uzdevums, kurš prasa kaut nelielu saprāta devu, uzdevuma izpildes kontrole ir un dalībnieku kavēšana bez vajadzības nav.
Braucam uz finišu. Nekur neatrodu šim posmam paredzēto minimālo pārbrauciena laiku, un laikam jau likumsakarīgi atkal redzam izārdītas kupenas ceļmalas grāvī. Pašas vaininieces gan redzam tikai pa gabalu. Ceļš ir neganti slidens, Spacewagon riepas padilušas, un uz rallija ātrumu nepretendējam – bez piedzīvojumiem sasniedzam finišu Jaunpils pilī. Finišā mums atņem kontrolkarti un uzdāvina katrai pa tulpei – patīkams žests no organizatoru puses. Maija vēsta, ka viņas jau finišējušas un aizņēmušas mums vietu pie galdiņa krogā, un dienas acīmredzami patīkamākā daļa var sākties. Izmantoju to, ka stūrmanim nav, ko stūrēt, un dzeru karstu balzāmu ar vīnogu sulu. Tas un laba kompānija mani beidzot samierina ar dzīvi tiktāl, ka pasākums sāk likties vismaz izturams.
Pulksten astoņos paredzēto apbalvošanu sagaidām turpat krogā, tiesa gan, ne mirkli manī nemodās aizdomas, ka tā notiks laikā. Kad uzejam augšā uz lielo zāli, pulkstenis jau ir astoņi, tomēr uz skatuves Ufo dzied, ka „sūds par bamperi, ka tik Džūkste” (vismaz tā man to izdevās atšifrēt), lasa 2. KP sacerētās devīzes, kas visas bez izņēmuma apspēlē seksa tēmu, improvizē dziesmu par vienu no tām – kaut ko par Valentīnu, kuram loceklis arī ir – un nevienu neapbalvo. Ir jau pusdeviņi, kad uz skatuves kāpj Jaunpils domes priekšsēdētāja, labklājības ministrs, Baltic Taxi priekšnieks un vēl kaut kādi cilvēki, un sāk izsniegt simpātiju un veicināšanas balvas. Par ko tieši šīs balvas tiek pasniegtas, netop skaidrs. Tikai cerība, ka Maija ar Ainu, kas visos pārbraucienos, izņemot vienu, finišējušas minimālajā atļautajā laikā, varētu ieņemt kādu godalgotu vietu, liek nepamest pasākumu. Tomēr cerības ir veltas, labāko desmitniekā viņas nav iekļuvušas, un pēc pirmās vietas nosaukšanas tūlīt dodamies prom. Laiks mājās. Pa ceļam veikalā nopērkam vēl vienu upeņu balzāmu dienas izskaņas saldināšanai un sarīkojam stūrmaņu tusiņu pie manis.
Vēl tikai dažas pārdomas un secinājumi.
Vai tiešām pasākums sievietēm ir jārīko tā, lai tajā jebkāds intelekts būtu lieka greznība? Vai vīrieši tic anekdotēm par blondīnēm, vai – pasarg dies – šīm anekdotēm ir taisnība? Vai mana blondā galva ir nepietiekami blonda sieviešu pasākumam? Vai esmu par vecu tādām lietām? Šķiet, vismaz 95% pasākuma dalībnieču bija vecumā jūtami zem 30. Vai arī kārtējo reizi pierādās tas, ko mans ekskolēģis pateica pirms padsmit gadiem – tu neesi sieviete, tu esi savs čoms!
Secinājumi ir divi. Dāmu pasākumos – nekad vairs, un Autolistes pasākumu dalībnieki mūs nolinčotu vēl ilgi pirms finiša, ja mēs ko tādu atļautos. Banāli uzdevumi, nekādas improvizācijas iespējas un pilnīgs rezultātu necaurspīdīgums – kopējie rezultāti joprojām nekur nav publicēti, par izvērsumu nemaz nerunājot.
Vai jūs, kam pieticis pacietības to visu izlasīt, gribētu tādā pasākumā piedalīties?
P.S. Saskaņā ar nepārbaudītām ziņām, pasākuma gaitā avarējušas astoņas ekipāžas, tai skaitā viens vāks. Dārgās dāmas, vai tas izaugums virs pleciem tiešām ir tikai frizūras taisīšanai domāts?
P.P.S. Pāris bildes šeit.
Otrais secinājums ir labs :)) un Tuvu patiesībai :DDD
Un laikam jau negribētu gan tādā piedalīties 🙂
mazliet veel – daliibnieku sapulces laikaa kaada jauka meitene veersaas pie manis ar jautaajumu “ka gan lai mes dzirdam radio swh uzdevumu, ja musu radio to neker?” saku – bet orgi tak teica lai iesaistam maajaas pailiceejus. pec plakstinju izpildiitajaam plak plak kustiibaam saprotu, ka mani nesaprot… meginu velreiz – jums tacu majas kads palika, piezvaniet un paludziet klausities! sai bridi sasmeejos un saku – domaajiet, meitenes, domaajiet, galva tam domaata! uz ko otra siis ekipaazas meitene pilniigaa nopietniiba un mazliet pat aizvainota lepni saka – MES TO ZINAM!
Tjigra, es tā padomāju- varbūt iepublicē šeit arī vēstuli ar jautājumiem, ko Maija orgiem nosūtīja, un pēc tam arī atbildi- ja tāda sekos, protams. Tautai jāzina savi varoņi. 🙂
Bet jums vismaz bija pasākums [lai vai kāds]…
Tu zin, interesantāks pasākums būtu bijis par to naudu nopirkt daudz balzāma (vai Filipetti) un piepļauties mājās 😀 Vai arī, piemēram, pabraukt Autolistes pavasara pasākuma orgu darbos (tās gan tik mums ar Māru pieejamas izklaides).
Vābs na. Gardi noņirdzos. Gaidu Maijas vēstules un iespējamās orgu atbildes publicēšanu.
Ļoti labs izklāsts par notikušo pasākumu! Pievienojos visiem beigās uzdotajiem jautājumiem!
Vel viens komentārs radās tieši par Prologa norisi – tas bija tizli un pazemojoši 🙂 Organizatori pārskatījušies Amerikā notiekošās izpārdošanas?! Un ko ieguva veikali, kuros notika drūzmēšanās? Paldies Gan Bei par atlaižu kuponiem!
daudz kas nebija godīgi…. un tiesnešu pulksteņu laiki atšķīrās katstrafāli (līdz pat 5 min) no oficiālā laika, jo mēs bijām noregulējušas savus laikrāžus… un rindas kontrolpunktos neveicina objektivitāti… Kā arī – tiesneši, kuriem aukstumā neraksta pildspalvas – nu tas tak pat pirmklasniekam skaidrs, ka aukstā laikā ar zīmuļiem jāraksta!!!
bija feini braukt ar auto, bet spogulis uz ceļa bija vnk nežēlīgs… un nezinu pēc kādiem CSN tika noteikts minimālais pārbraucienu laiks, jo pat pārkāpjot ātrumu (100 – 110) un nekļūdoties nevienā krustojumā, minimālajā laikā bija grūti paspēt…. protams, pa “spoguli” mans ātrums bija 80 un pat tad brīžam “savākties” nebija vienkārši….
Tankā kāpšana patika – es to darīju svārkos un ar augstiem papēžiem, bet mana fiziskā sagatavotība ir ļoooti ok un papēži netraucēja…..
Koka mērīšana likās subjektīva, jo, papīru apvijot nedaudz zemāk vai augstāk, kļūdīšanās par 2 loksnītēm diez vai ir uzskatāma par kļūdu…. cik zinu organizatori teica, ka pareizi bija 87 loksnes, bet izdalot koka oficiālo apkārtmēru 10,5 metrus ar loksnītes garumu 12,53 cm = 83,5 loksnes!!!!!!!!!!!!!!
Un tas kā dažas meičas dabūjušas autovadītājas apliecības, manī arī radīja šaubas – nemāk parkoties, nemāk parādīt pagrieziena signālus un “pamet” auto ceļa vidū….
Un es labprāt būtu pakustinājusi uzdevumos savas smadzeņu šūniņas, nevis truli nosvērusies (mums gan varēja iedot balvu kā vislabāk izsvarotajai komandai – abām bija identisks kg skaits) vai aizpildījusi anketas priekš sponsoru aktīvajiem pārdevējiem…
Un kur ir rezultāt??? kā tas var būt, ka pat organizatoru lapā nav publicēti uzvarētāji???? Un es gribu redzēt savus laikus un salīdzināt ar pārējo dalībnieču iespēto….
P.S. priecīgus svētkus, meitenes 😉
Rezultāti ir publicēti, bet protams, bez splitiem un tikai pirmie 50. Interesanti, kā finišējot septītajām un iekļaujoties kontrollaikos, mums būtu izdevies tomēr izlidot no pirmā 50dnieka?
Ar zināmām iemaņām izvarotu word dokumentu labošanā var apskatīties arī >50 😀
Pilnīgi precīzs sacensības norises izklāsts, ja nu vienīgi ar to atšķirību, ka mūsu ekipāžai tā puse bija pilnīgi nepazīstama, un nācās sekot līdzi katrai dotajai norādei. Nebija skaidrs pēc kādiem kritērijiem tiek noteikts uzvarētājs, jo arī pārsvarā iekļāvāmies min. noteiktajā laikā, ja bijām ieradušās par ātru, tad stāvējām un pēc sava pulksteņa rēķinājām, cik esam par ātru, un cik minūtes jāpagaida, lai nedabūtu sodu… tā darīja vairākas ekipāžas. Taču finālā galveno balvu ieguva ekipāža, kas neesot ievērojusi absolūti nekādus noteikumus vai ierobežojumus, bet nenormālā ātrumā drāzusies visiem garām. Ja jau sodus, ka izrādās, nerēķināja, tad tā laikam bija pareizā taktika. Vai kāds arī zina kāda bija pareizā atbilde SWH uzdevumā? Un kapēc tieši Filipetti rallijs??? Es nekur nevarēju nodegustēt šo dzērienu pat par maksu!!!! Ar IF komandu nesportisko rīcību nesaskārāmies, jo startējām pašā sākumā, bet to pašu varu teikt par tā saucamajām simpātiju balvu ieguvušajām velnenēm… tāpat sagaidījām rezultātus un devāmies prom. Mājās meita pajautāja, lai parādu kādu piemiņas lietu no šī pasākuma…diemžēl, arī tādas nebija dabūjamas pat par maksu…
Pareizā atbilde SWH uzdevumā bija 3. Tiesa, uzdevumu spēja izpildīt acīmredzot tikai mājāspalicēji, jo, piemēram, mēs, kaut arī klausījāmies SWH visu laiku, ēterā nedzirdējām nevienu no tā daļām – acīmredzot visas reizes atradāmies ārpus auto, kontrolpunktos.
Ainas minēto Maijas atklāto vēstuli organizatoriem publicēšu, ja autore piekritīs.
SWH uzdevumā pareizā atbilde bija 4 minūtes.
Nu re, jau domas dalās 😀 Mums par pareizo atzina 3 minūtes (tiesneša teksts pie finiša).
Hmm.
1 šķēli maizes cep no 1 puses 1 minūti.
Cik minūtes vajadzīgas, lai no abām pusēm apceptu 3 šķēles maizes, ja zināms, ka uz pannas var uzlikt 2 maizes?
Pirmās cepam 2 gab.
1 minūte uz vienu pusi, 1 minūte: uz otru.
2 minūtes=2 maizes.
Pēdē’jo šķēli cepam tāpat- 1 min uz 1, min uz otru. Kopā, ja vien kaut kas nav mainījies matemātikā, sanāk 4 minīūtes
Pēc matemātikas sanāca 3, bet loģiski domājot 4min. Mēs nosvērāmies par labu matemātikai. Tātad, kura tika uzskatīta par pareizo atbildi?!
Kā var sanākt 3? Man sanāk, ka tikai 4 ir iespējamais variants.
Atzīstos godīgi – es nezinu 😀 Es nezināju jautājumu līdz brīdim, kad tas tika šeit ierakstīts. Mums pa telefonu nosauca atbildi – 3 (man nebija ne jausmas, kādi papagaiļi), ko ierakstīju kontrolkartē, un tiesnesis finišā paziņoja – ir pareizi.
Starp citu, es zinu, kā dabū 3 minūtes 🙂
Uzliekam divas maizes uz pannas, apcepam minūti. Tad vienu apgriežam otrādi, bet otru noņemam un vietā uzliekam trešo šķēli. Cepam minūti. Ņemam nost to, kura apcepta no abām pusēm, griežam otrādi puscepto un atliekam atpakaļ iepriekš noņemto puscepto. Cepam minūti. Kopā 3 minūtes 🙂
Apskatījos rezultātus. Ārkārtīgi gaumīgi noformēti 😀
Kāds bija minimālais kontrollaiks?
Minimālais jāprasa Ainai, viņa kaut ko pierakstīja. Citādi tas bija sastopams tikai uz finišā atņemtās kontrolkartes. Man palicis tikai aprēķins – finiša laiks – starta laiks = 4h 31min. Rezultātos par 21 minūti vairāk.
Mani rezultātos visvairāk fascinē sekundes. Visi laiki visur tika fiksēti tikai stundas:minūtes.
Aha, kontrolkartes nofotografēšana šad tad noder 🙂
jūtos nežēlīgi vīlusies pēc šī pasākuma…
mēs arī visur iekļāvāmies minimālajos laikos, utt..
uzsākot startu 11:30 un finišējot 16:02 (ieraksti laika kartē) izrādās, ka rezultāts par trasē pavadīto laiku ir 5h precīzi!!!!!!!!???????? un pievienojos sveicieniem Gan bei 😀 un Filipetti, kas līšot aumaļām…
ceru, ka kāds ziņu kanāls vai tml mazliet padzenās organizatorus, vismaz lai uzzinātu atbildes uz man nesaprotamajiem jautājumiem…
Patiesībā jau šo info der piespēlēt tam pašam TV3 “Bez Tabu” – lai pačakarē varoņiem dzīvi!
Jā, tagad man žēl, ka kontrolkarti nenobildēju, būtu labs lietiskais pierādījums, ko pievienot protestam.
Arī pārējās dalībnieces varētu sūtīt savus iebildumus organizatoriem – kristine@sacensibas.lv – nav domājams, ka tas kaut ko mainīs, tak lai vismaz zina, ko par viņiem domā.
nav jau tā, ka būtu rūgtums sirdī vai žēl laika vai naudas. diena tika pavadīta godam. taču mazliet vairāk korektuma rezultātu apkopošanā par skādi nenāktu.
Man savukārt ir kā viens, tā otrs (t.i. rūgtums un žēl). Un būtu zināmā mērā štrunts par rezultātiem, ja pats pasākums būtu bijis interesants un aizraujošs. Citādi vienīgais, kas glāba šo dienu, bija abu autolistes ekipāžu lieliskā kompānija un upeņbalzāms vakarā.
meedz teikt, ka nelaimes celjas no salidzinasanas. mums ir ar ko un ta ari musu nelaime. jeb gluzi otradi.
Par pulksteņiem – galvenais, kas ir jāievēro attiecībā uz tiesnešu pulksteņiem – lai tie netiktu regulēti pasākuma laikā, ja nepareizi, tad vienādi nepareizi attiecībā pret visiem dalībniekiem. Ja tas tiek ievērots (un ja tiesneši nemaina savus posteņus), tad pulksteņu nepareizība rezultātus neietekmē (arī, ja ir sodi par kavējumiem/apsteigumiem, ja mani atmiņa neviļ, pēdējā autolistes regularitāte bija piemērs, tur gan kļūda bija aprēķinos, ne pulksteņos).
Tas ir, nevis neietekmē rezultātus, bet to savstarpējo attiecību. Un arī, protams, gadījumā, ja soda punktu piešķiršanas līkne pēc savas dabas ir taisne 🙂
veel jau pastaav iespeeja peec pasaakuma savaakt tiesnesu laikraazus un konstateeto nobiidi izmest aaraa – esam taa darijusi.
es joprojam ceru uz orgu argumenteetaam atbildeem, kas vinjus varetu reabiliteet. jeb vismaz izverstiem rezultatiem. tiesa, jo ilgaak to nav un vairaak kjengu paraadaas publiskajaa telpaa, jo vairaak skiet, ka nepieciesamie argumenti vienkarsi neeksistee.
Sveikas! Te 131. ekipāža 🙂
Labprāt patērzētu ar cilvēku, kuram šķiet, ka braucot ārā no Jūrmalas, no Slokas stacijas puses, kurā viņš virzās pa galveno ceļu, un turpina virzīties pa galveno ceļu Ventspils virzienā – ka šo faktu var interpretēt kā labo pagriezienu.
Manuprāt, tas, ka kreisajā pusē pienāk Jūrmalas apvedceļš, uz kura atrodošamies automašīnas dod ceļu tiem, kas brauc taisni vēl nebūt nenozīmē pagriešanos pa labi.
Rezultātā, korekti lasot leģendu, atradāmies Kūdras stacijā 🙂
Priecē, ka ne es viena, acīmredzot, domā līdzīgi. Arī 134. ekipāžu sastapām turpat.
Kopumā? Domāju, ka esam priecīgas. Pasākums kā tāds likās gana labi iecerēts.
Realizācija un organizācija??
Atliek tikai vēlēt to labāko organizatoriem nākamiem gadiem 🙂 Mīlīši, visi jau saprot, ka tas ir plezīrs, hohma, izklaide un jautrība. Tomēr nevajadzētu pasākumu nonivelēt tā, ka rodas iespaids, ka meitenes ir totālas bezintelekta būtnes, kas nejaušas sagadīšanās dēļ domā, ka prot vadīt auto. Iespējams, ka esam viena no retajām (vai nu, viena no apmēram trijām) ekipāžām, kas nekurn par tanku Zantē. Pilnīgi droši, ka tamdēļ, ka kājās bija pārgājiena apavi, nevis spicenes.
Un kam bija izdevīgs tas ārprātīgais haoss kontrolpunktos? Kas tur vispār tika vērtēts?
Pašām šķiet, ka nostartējām ļoti optimāli, ko gan ne sevišķi atspoguļo rezultāts. Par kura objektivitāti, maigi sakot, ir zināma skepse. Netop skaidrs, kā rezultātos tiek iegūtas sekundes, ja starpfinišos-kontrolpunktos vienmēr tas rezultāts tika fiksēts pilnās minūtēs. Vispār nevienu reizi nesakrita ne laiks ar tiesnešu ierakstīto protokolā vs. mūsu pulksteni, kas tika noregulēts pēc Plazā redzamā.
Zinām, ka mūs palaida startā kādas 7 minūtes ātrāk, ap 11:57-58.
Zinām, ka finišā bijām 16:24. Kā bankā.
Tātad, ceļā varam būt pavadījušas maksimāli 4h un 27 min. Rezultātos rakstīts, ka 4h 56min un 03 sek. Tātad, +19 minūtes? Bet par ko? Nepretendēju ne uz kādu ūber rezultātu un balvas man diezgan vienaldzīgas. Gribētos par samaksāto dalības maksu uzzināt laika sadalījumu splitos, saprast, kur radušās tās +19 minūtes un kāda jēga bija kontrolpunktu uzdevumu izpildei un kā tie tikuši vērtēti.
Sveiciens spameriem 🙂
Ziņoju, ka nekas nav mainījies, neviens no pasākuma organizatoriem man nav atbildējis, kā arī nekur izvērsti katras ekipāžas rezultāti nav publicēti.
Šinī sakarā rodas pamatotas aizdomas, ka nekādi sodi par apsteidzi netika rēķināti (aina mūsu aprēķini par ideālo minūti ir noraujami podā, vajadzēja tik gāzt, nevis krūmos gaidīt), bet gan piemērots kopējais trasē pavadītais laiks, sazin pēc kāda pulksteņa, jo sinhronizējot savus laikrāžus pēc pasākuma laikrāža, nācās saskarties ar faktu, ka katra tiesneša laiks atšķīrās no pasākuma oficiālā laika.
Vienu vārdu sakot – sviests.
Izlasot radās sajūta, ka raksta kompleksaina būtne, kurai turklāt ir problēmas privātajā dzīvē, vai tiešāk sakot – sekss ir svētki reizi gadā :)))
Jauku tev vakarinju, Bumbinj!
Es ļoti labi saprotu ka konkurentiem tas ir autoliste.lv gribas citus nolikt, jo neviens autolistes pasākums nav tik liels bijis. Par laikiem runājot kopējais laiks rēķinājās tā laiks finišā + sodi + prologs = kopējais laiks. Ja ir kādas neskaidrības lūdzu prasiet nevis mums uz e-mail sūtiet apsveikumus , bet aizmuguras kautkādā blogā noliekat, bet tas jau laikam latviešiem dabā:)
Tomēr atbildēšu.
Taustiņu kombinācija ctrl+F manā tekstā izmet tikai vienu vārda “idiots” lietojumu, proti “idiotiski izpildīties uz ceļa”, līdz ar to es īsti nesaprotu, kas ir iepriekšējā komentāra autors, bet tas nu tā.
Diez vai autoliste būtu uzskatāma par šī pasākuma organizatoru konkurentu, jo autoliste rīko auto orientēšanas pasākumus, nevis masu izklaides pasākumus. Un es ļoti ceru, ka neviens autolistes pasākums nekad nebūs tik liels tīri kvantitatīvā ziņā.
Ja laiki tika rēķināti kā laiks finišā + sodi + prologs, ļoti iesaku organizatoriem pārlasīt pašiem savu nolikumu.
Jā, mums ir neskaidrības, un abas autolistes ekipāžas ir nosūtījušas organizatoriem uz doto kontaktadresi e-pastus ar jautājumiem, uz kuriem joprojām nav saņēmušas nekādas atbildes.
Vispār jau Tjigrai nav nekāda nekāda tieša sakara ar biedrību Autoliste. Viņa pauž savu privāto viedokli, gluži tāpat kā citas dalībnieces gan šajā, gan citās interneta vietnēs.
Arī taisnība. Neesmu un neesmu bijusi biedrības “Autoliste” biedrs, sākotnēji biju mailinglistes lasītājs un autolistes organizēto pasākumu cītīgs dalībnieks, līdz pasāku reizi pa reizei pielikt palīdzīgu ķepu arī pasākumu organizēšanā.
Man arī radās iespaids, ka cilvēkam, kurš so rakstījis, nekas nav labi. Viss teksts atbilst patiesībai, tikai aprakstīts no negatīva rakursa – “tas nebija interesanti un tas ne tā”… Izskatās, ka cilvēks piedalās pasākumā, lai meklētu negatīvo un pēc tam rakstītu visiem pretenzijas… Nu, ko tad tu gaidīji no “sieviešu dienas rallija”? Tā ir izklaide, plezīrs, jautrība un kāds tam sakars ar intelektu. Gribi intelektu – piedalies olimpiādēs, gribi īstu ralliju – piedalies profesionālajos. Man tā bija ļoti jautri pavadīta diena. Un, lai arī tie kontrolpunmkti nebija sevišķi dziļdomīgi, toties varēja labi izsmieties… Uztver visu vieglāk un būs vieglāk dzīvot!
Ko es gaidīju? Nu, kaut ko līdzīgu tam, ko mēdz dēvēt par tūrisma ralliju, reizēm par auto orientēšanos. Ir gadījies dažos piedalīties (ne tikai autolistes organizētajos) un saķert nepārejošu interesi un sajūsmu par šo nodarbi. Savukārt šīs sestdienas pasākums bija, es nezinu, tusiņš, pavizināšanās, masu izklaides pasākums, bet ar ralliju tam nebija nekāda sakara. (Un kas tieši bija smieklīgi? parasti par humora izjūtas trūkumu nesūdzos, bet sestdien, šķiet, vienīgā reize distances laikā, kad sāku smieties (izņemot pēcfiniša tusiņu ar komandas biedrenēm), bija mans iebrukums sērsnā, tak par to laikam organizatoriem pateikties nevaru.)
vai Bumba, tas kurs idiots un Inga uzstada diagnozes visiem kritizetajiem? tad jau jums sais dienas darba pilnas rokas – sii nav vieniga vietne, kura tie izpauzas.
Es ļoti labi saprotu , ka cilvēks šo pasākumu grib nolikt un paraklamēt sevi un savu organizāciju autoliste.lv , bet šis bij izklaudes pasākums dāmām nevis rallijs vārda tiešajā nozīme , bet par teksta autori izskatās ka cilvēks šo ir uztvēris bezmaz kā WRC.
Man kā samērā neitrālai (neesmu ne dāma, ne autoliste.lv) personai, kas šad tad arī uzrīko pa kādam izbraukumam zaļumos, tomēr vairāk interesētu vēl kāda jūsu atbilde uz šeit atrodamajiem dalībnieču jautājumiem. Savādāk jau runājat kā politiķis, kas uz gūzmu ar klajiem faktiem atbild “netraucējiet man strādāt” 😀
Arī man ir izdevies piedalīties dažnedažādos auto pasākumos, gan orientējoties, gan slēgtās trasēs, gan vienkārši tā pat – plezīros (bez maksas un bez noteikumiem). Protams, nekas no tā nav nopietns sports, bet autoorientēšanās nav arī plezīrs. Tas ir adrenalīns, saspringums un zināmā mērā – atkarība. Tā ir spēle ar konkrētiem noteikumiem (nu apmēram tā kā cirks), par kuriem spēlētāji iepriekš vienojas (vai organizators tos diktē). Palaist dalībniekus trasē ar vieniem noteikumiem, bet veikumu vērtēt pēc citiem ir dikts nesmukums.
Piedaloties šajos pasākumos sāku tos atfiltrēt pēc organizatoru spējām un arī pēc mērķauditorijas. Dažreiz to var izdarīt tikai pēc “pagaršošanas”, citreiz pietiek ieraudzīt pasākuma aprakstu vai nolikumu, lai saprastu, ka no distances neko interesantu gaidīt nevar.
Jūsu pasākuma apraksta pirmais teikums (ņemts no parstiprulatviju.lv): “Jau šosestdien 6.martā notiks autoorientēšanās un piedzīvojumu sacensības Filipetti Sieviešu rallijs 2010, kas sāksies pie t/c Riga Plaza un finišēs pie Jaunpils pils.”
Es gribētu uzsvērt tieši daļu “autoorientēšanās un piedzīvojumu sacensības”. Arī šeit kas PĒC pasākuma ir mainījies, citēju: “izklaudes pasākums dāmām”.
Cien. orgs [pārējo izlaižu],
pirmkārt, tekstā nekur neparādās apzīmējums ‘idiots’, šādus laurus Jūs pats sev piekarinat, iespējams, pāragri. Pāragri – to es saku tamdēļ, ka vēl pastāv cerība, ka diskusija iespējama konstruktīva un dalībnieču jautājumiem un iebildumiem iespējams arī saņemt sakarīgas atbildes.
Otrkārt, es strikti gribētu norobežoties no birkas “visi no autolistes brāķē pasākumu, jo skauž”. Paskaidrošu, ka man ar šo organizāciju nav vispār nekāda sakara un es ne reizi dzīvē neesmu piedalījusies nevienā viņu organizētā pasākumā. Tamdēļ pretargumenti stilā “pašām skauž” būtu saknē jāatmet, tamdēļ, ka tas ir bērnudārza līmenis, turklāt tas ir arī neobjektīvs konstatējums.
Iebildumi pret jūsu pasākumu rodas daudziem neatkarīgi no rases, tautības un reliģiozās pārliecības. Paskaidrošu kāpēc, ja vēl joprojām tas nav kļuvis skaidrs dēļ tā ka tā bērnišķīgā kašķīša migliņa traucē uztvert lietas būtību.
Tātad, ir konstatētas būtiskas atkāpes no nolikuma. Piemēram. starta secības noteikšana pēc prologa rezultātiem, prologa rezultāta vērā ņemšana tikai vienāda finiša laika gadījumā (un nevis pieskaitīšana 100% dalībnieku), kontrolpunkta uzdevumu vērtēšanas principi un iespējas iepazīties ar katras ekipāžas sniegumu kontrolpunktā, soda minūšu piemērošana par pārsniegtu min. laiku (te man konkrēti interesētu apskatīties piem. 152. ekipāžu, kas vairākos pārbraucienos bija ar mums kopā un nekādi nevarēja ievērot to min. laiku un nenopelnīt tās soda minūtes), varētu vēl turpināt un turpināt.
Neatbildētie jautājumi: kā radās sekundes rezultātos? Kad un kur varētu iepazīties ar detalizētu ekipāžu sniegumu pa trases posmiem, kontrolpunktos pavadīto laiku un to vērtējumu? Lūdzu arī pastāstīt, kā slavenajā Zantes tanka gadījumā uzdevuma tiesnesis un reģistrācijas tiesnesis sazinājās, lai pārbaudītu, vai ekipāžas nekrāpjas ar uzdevuma izpildi? Kāds bija vēlamais mērķis un sportiskais uzstādījums (vai prikolīgais, vai smieklīgais, vai jautrais, vai plezīrīgais) kontrolpunktos Skultē un pie Slokas PF? Salas pagasta kontrolpunktā interesētu kā tika novērtēts sagudrotais slogans? Kurām ekipāžām un kā tika piemērota slavenā aizture par to, ka tiesnieši netika galā ar milzīgo dalībnieku skaitu kontrolpunktos un reāli nācās stāvēt rindā uz check-in/check-out? Kā varētu izskaidrot to, ka katrā kontrolpunktā tiesnešu pulksteņi visos virzienos un minūšu skaitā atšķīrās pa labi, pa kreisi pietiekami būtiskās nobīdēs? Toties finiša rezultātu precizitāte pēkšņi nogalina ar punktualitāti, kur dažu sekunžu atšķirība maina tavu sniegumu par 10-20 vietām šurpu-turpu?
Atvainojos par jau iepriekš, iespējams, retoriski vērtējamu jautājumu, bet vai nesanāk tā, ka uzvarēja tie, kas mauca pēc iespējas ātrāk, nesaņēma soda minūšu korekciju un pēc iespējas mazāk laika pavadīja kontrolpunktā, ignorējot sarežģītākus un grūtāk izpildāmus uzdevumus?
Tad jau laikus vajag vēstīt – sakarā ar to, ka šis ir sieviešu rallijs (bet īstenībā balagāns un plezīrs), Nolikums mums gan ir, bet piedrāzt, kas tajā rakstīts, mēs tāpat viņu interpretēsim atkarībā no apstākļiem, mums ir grūti nodrošināt tiesnešus vajadzīgajā skaitā un mums nav atbalsta stafa, kas varētu digitalizēt rezultātus un tamdēļ kā mācējām, tā saskaitījām – kā bija vienkāršāk. Rezultātus pa splitiem varat gaidīt līdz pūcei aste ziedēs!
Beigās vēlējos piebilst, ka es priecājos par pavadīto dienu, mēs reāli izklaidējāmies. Tikai tas necik nav organizatoru nopelns, bet gan izkoptās spējas atrast komiskus un jautrus un izglītojošus momentus jebkurā situācijā. Šoreiz bija jautri vērot citus dalībniekus, novērtēt grupas dinamikas pārmaiņas pēc pirmās redzētās avārijas, pašu spēja adaptēties smieklīgajai organizatoru mazspējai kontrolpunktos (vienā mēs pamēģinājām noblēdīties, diezgan rafinēti, bet izdevās). Līdz ar ko ar pārinieci izklaidējāmies uz nebēdu. Tomēr, pat ja apriori ir zināms, ka sieviešu rallijs īstenībā ir atslēgvārdi vai sinonīms jēdzieniem ‘mazspēja’, ‘bābiskums’, ‘šmugulis’, ‘reklāmas akcija’, ‘haoss’ un ‘nemākam skaitīt rezultātus’, tad dalībniekiem jau laikus vajag sevi noskaņot. Vienkārši, lai jau pirmajos kontrolpunktos būtu skaidrs, ka uz tiem jāliek mīkstais un vienīgais, kas ir svarīgi – izraut tiesnesim no kastes nākamā posma uzdevumu un uz 150km/h traukties prom. Šoreiz šīs ekskluzīvās zinības bija pieejamas šaurākam dalībnieku lokam. Nākamreiz zināsim!
Kā naglai uz galvas! 😉
Vai cienījamam organizatoram ir atbildams kaut kas arī pēc būtības, jeb vienīgais pretarguments ir “jūs gribat mūs nolikt”?
Autoliste nevar būt jūsu konkurents vismaz 2 iemeslu dēļ: 1) mums ir cita mērķauditorija- intelektuālie tehnokrāti, kam patīk šo divu svešvārdu apvienošana vienā disciplīnā. Iekāpiet tramvajā, saskaitiet tur šādus ļaudis un jums būs skaidrs, cik proporcionāli liela sabiedrības daļa tā ir. 2) mums ir citi mērķi (ārpus tiem, kas rakstīti dalībniekiem nolikumā)- tie nav bijuši un nebūs peļņas pasākumi.
Līdz ar ko mums lielas masas pirmkārt, nav interesantas, otrkārt, tā kā paši sev esam uzlikuši samērā augstu kvalitātes latiņu, tad labi apzināmies, ka masu pasākumā to noturēt būtu ļoti, ļoti grūti.
Vēl kas- esmu braukusi I-auto kausā, Saab kluba pasākumos, Subaru kluba pasākumos, 4×4 kluba pasākumos, vēl šādu tādu iniciatīvas grupu rīkotos pasākumos, kopā vairākos desmitos pasākumu- tā ka man ir, ar ko salīdzināt. Šis patiešām ir pirmais pasākums ar tik rupjām kļūdām. Kādēļ jūs negribat to atzīt?
39.
Ja pasākumu uztver tikai priekam un izklaidei – tad, protams, bija forši; taču tiesāšanas ziņā – pilnīgi nenopietni. Pirmkārt – kontrolpunktos esošo puišu pulksteņi nebija noregulēti pēc Plazas laika; lai viss būtu godīgi – punktos vajadzēja vismaz 7-10 cilvēkus, kas pieraksta laiku un pārliecinās, ka uzdevums veikts, jo solītā laika aizture nekur netika piemērota, lai gan kliedzām, ka sen jau stāvam rindā. Un uzdevumi – vairumā gadījumu muļķīgas sponsoru reklāmas! Varēja jau izdomāt tādus uzdevumus, kas prasītu lielāku piepūli, atjautību, lai rezultāti patiešām atšķirtos – par tādu naudu, domāju, ka varēja atļauties. Tāda sajūta, ka arī rīkotāji šo pasākumu īpaši nopietni neuztvēra. Pasākums, visticamāk, tika veltīts viņu sievām, draudzenēm, paziņām – tikai lielākai jautrībai tika piesaistīta visa Latvija! Un 2 stundās apkopot rezultātus nav iespējams – tas, manuprāt, apstiprina, ka uzvarētājas iepriekš bija zināmas.
Ļoti gribētos uzzināt, kā tika vērtēti kontrolpunktu uzdevumi. Varbūt tos nepildot un saņemot soda minūtes, rezultāti būtu labāki? Mēs gan visu veicām pēc labākās sirdsapziņas, taču, beidzot sacensības, iedomājāmies, ka, piemēram, uz tanka varējām arī nekāpt – puisis, kas reģistrēja laiku, nesazinājās ar puisi pie tanka, vai uzdevums ir veikts, kad atzīmēja izejošo laiku… Un arī citos kontrolpunktos uzdevumi netika kontrolēti. Arī Filipetti devīzi neviens nepārbaudīja – tur daudzas, cenšoties uzrakstīt kaut ko oriģinālu, kavēja laiku, kamēr citas – tikai ieradās un aizbrauca. Arī mēs galu galā sapratām – ja reiz nevaram uzrakstīt kaut ko kliedzošu, tad izvēlamies 8 vārdus un – aidā! Balvas par devīzi arī nemanīju, tāpat kā SWH balvu… Arī mēs, līdzīgi, kā daudzi domājām, ka esam visus pārbraucienus veikuši laikā, uzdevumu izpilde arī nebija garāka par citām ekipāžām – taču rezultāti interesanti. Viena no padsmitajām ekipāžām vienā no kontrolpunktiem ieradās vēlāk par mums (mūsu kārtas numurs tuvu 40. numuram), Jaunpilī ieradāmies gandrīz līdzīgi, taču atšķirība – gandrīz 60 vietas… Tā teikt – viela pārdomām… Ceru, ka būs izvērstie rezultāti – lai kliedētu neziņu.
Starp citu, šāda veida pasākumā piedalāmies pirmo reizi – gaidījām kaut ko patiesi sportisku, taču, ja nākamgad atkal piedalīsimies, tad būsim trenētas – ar kliedzošiem tērpiem, raibu mašīnu utt. Un laikam, piekrītot piedalīties šādā pasākumā, jāļauj sevi uzskatīt par mazliet “blondu”… Skumji!
Es pilnībā piekrītu. Nav tā, ka viss ir slikti, bija jau drusciņ interesanti. Bet tā nelaime ar to salīdzināšanu. Neesmu baigā ralliste, nav tādas pieredzes. Vienreiz tik piedalījos iceļo piedzīvojumu dienā un šos divus nevar salīdzināt. Salīdzinājums būtu neadekvāts, tur pat manu naudu ieguldījums, atdeve ir daudz reiz lielāka, uzdevumi interesanti, rezultāts ir atkarīgs no tā, kā izpildi uzdevumus, nevis no tā kādā ātrumā joz ar džipu (pa šādiem ceļiem pielīdzināt mazās mašīnas ar džipiem arī īsti nav godīgi). Tur tiešām ar galvu jādomā, kur braukt kā braukt, kādā secībā, kāds optimālais variants, lai iegūtu vairāk punktus utt. utjp.
Es arī biju sagatavojusi visādas kartes un ar interesi gaidīju kā man ies, es pati pie stūres nebraucu, ar orientēšanos ir kā ir, zināms topogrāfiskais idiotisms piemīt, tāpēc domāju, ka būs jautri, kā mēs maldīsimies, kā meklēsim un kāds būs man prieks, ja man izdosies pus līdz labi. bet no visa tā čuš vien bija, viss kā maziem bērniem ar karoti mutē.
Būtu vismaz uzdevumi sarežģīti, kur varētu citi aizkavēties, cits ātrāk. Sākumā vispār sašļukums – kaut kādas sponsoru anketas, spamlistes vākšana. Kur te kāda interese? Vienīgais, kas patika – ozols un tanks, līdz tam ozolam smuki bija jāpabrien un tanks arī feins, mēs abas ar savām garajām kājām-augšā, lejā, augšā lejā un ātri gatavs. par to, ka otrs tiesnesis nemaz nezina, vai izpildīts, tikai vēlāk padomāju. Pie tanka jau nācās dzirdēt tekstus – par apdrošināšanu pret traumām, nē nu šito jau es nepildīšu, ejam prom.
Par tiem atšķirīgajiem laikiem es arī piefiksēju pie tanka – mūsu “oficiālais” laiks par 3 minūtēm atšķīrās no tiesneša laika.
Pirmo ekipāžu atbraukšana bija aprakstīta ap 16, nezinu kā viņi to rēķināja, jo mēs bijām pusē (bijām sākumā). Apēdām līdzi paņemtās maizītes un sākām klimst pa pili, maksas ēšana, dzeršana, kaut kādi karuļi, šaušana pa maksu, nekā cita pagaidām nav. Apstaigājam pili, ap četriem kāda dāma piedāvā masāžu, ejam izmasītēs, prezentācijas masāža 15 minūtes bez maksas, jauki 🙂 Saka, kaut kur arī frizieri būšot, bet nav jau vajadzības, turpinām nīkt.
No solītajām atrakcijām un konkursiem lieliem un maziem neko īpašu nemanām. Aizejam vēl uz mašīnu, padzeram līdzpaņemto tēju un pļāpājam, pēc laika nākam atpakaļ cerībā uz jaunām atrakcijām. Pie ieejas jau prasa par aprocēm, kādas aproces? bija mapītē, es saku bija, bet vairs nav, laikam izkrita kaut kur. Bez aprocēm nelaidīšot. Kā? re ku man dalībnieces karte, nē neder, vajag aproces. Es saku, kur tas bija rakstīts, nevienā nolikumā vai aprakstā nebija teikts, kā es to varēju zināt. Vīrelis saka – es tagad saku. Afterparty tikai ar aprocēm. Prasu, cik tad bez – 5 lati, beigās teicu, ka nepaliksim nemaz līdz afterparty, ielaida. Beigās gan palikām drusku arī līdz Viktoram, ne jau gluži par spīti, bet gribējās vismaz kādu izklaidi šajā visā.
Tātad, kas vēl pa šo laiku parādījās – sporta, veselības centrs vai kas tāds mērija asinsspiedienu, zemādas tauku slāni un līdzsvara sajūtu pārbaudīja, ar to līdzsvaru gan gāja jauki. Nolīdām arī izstāžu zālē, palasījāmies vēsturi, izglītojāmies. izstaigājām atkal bārus, visur pilns. Gājām uz zāli, ieņēmām vietu pie skatuves un vērojām ļaužus, pļāpājām, nekādas izklaides netika piedāvātas. Ap 19:00 parādījās UFO un secināja, ka mēs esam pa agru sanākušas (aljooo, cikos tad mums bija jābūt jau Jaunpilī?), tagad mēs varot stundu neko nedarīt, no zāles atskan saucieni, ka jau stundu, divas neko nedara. Tad kaut kā pašas no sevis sākās dziedāšanas aktivitātes, viena ekipāža jautā pēc sava trīsstūra un Ufo liek tām izpildīties un pēc tam nosaukt nākamo ekipāžu, tā ekipāžas viena pēc otras nāk uz skatuves, uzdzied un pretī saņem dāvanu karti 10 latu vērtībā uz limfodrenāžu.
Tā paiet stunda un Ufo pats sāk kaut ko izpildīties, lai pavilktu laiku līdz rezultātiem, izsauc galvenos organizatorus. Uz skatuves uznāk 4 VĪRIEŠI! Šis viss man kaut kā nelīmējās ar sieviešu rallija ideju, sanāca 4 vīri un izdomāja, ka uz šito skuķi varētu pavilkties un sanāktu laba naudiņas iekasēšana. Būtu vismaz viena sieviete tajā visā iesaistīta, tad vismaz liktos, ka te galvenais ir tā ideja, tās sievietes.
Bet to, ka tas ir naudas iekasēšanas pasākums, sapratu jau tad, kad iepriekšējā dienā pirms rallija apskatījos dalībnieku skaitu. Nu kurš normālu pasākumu organizē tādam baram! Tur jau uzreiz skaidrs, ka dolāriņi acīs griežas, ņemam visu, naudas vairāk. tāpēc jau tas bardaks kontrolpunktos. Un nolikumu arī smuki pamaina, no prognozējamiem 100 uztaisa uz 200 😀 Starp citu, tas nebija vienīgais punkts, kas mainījās.
Es tāpat arī nesapratu, kas tas par Filipeti? Tikai tāpēc, ka reklāmas visur? No Filipeti pat nebija simpātiju balvas (kas parasti ir no visiem sponsoriem), tikai uzvarētājām tika pa pudelei, pat ne pirmajām 10! Kāpēc tāda žmiegšanās? Un vai tiešām katrai nevarēja iedot pa mazajai pudelītei līdz, kuras pašizmaksa varbūt nav pat lats? Balvas visas bija no sponsoriem, ar dalības maksām tika atpelnīti pāri par 6000 lati, vēl pietiekami gan aju nokāsa no spamotājiem, kādus 400 latus bija žēl? VIP ložā organizatoriem uz galdiņiem tikai (varēja vismaz nolīst kaut kur mazāk publiski)? Nu kaut kā nesolīdi. Kad Ufo uzjautāju – kur tad Filipeti? Bārā esot.
Mainītie nolikuma punkti:
Vecais variants:
“4.4. Organizatori patur tiesības ierobežot maksimālo dalībnieku skaitu. Plānotais ekipāžu skaits – 100.”
Jaunais:
“4.4. Organizatori patur tiesības ierobežot maksimālo Ekipāžu skaitu. Plānotais ekipāžu skaits – 200.”
“4.6. Organizators patur tiesības ekipāžai atteikt dalību, nepaskaidrojot iemeslu. Šajā gadījumā dalības maksa tiek atgriezta 100% apmērā.” vietā parādās “Rallija un ar to saistīto pasākumu laikā Dalībnieces pašas uzņemas atbildību par savu mantu, dzīvību un veselību, kā arī savu darbību rezultātā trešo personu mantai, dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu.”
Pazūd punkts “5.7. Orientēšanās disciplīnas laikā GPS signālu uztverošu iekārtu (GPS antenas, GPS iekārtas, PocketPC ar iebūvētu GPS, mobilie telefoni ar iebūvētu GPS) izmantošana ir aizliegta. Drīkst izmantot datoru un elektroniskās kartes, bet bez GPS. Minētie ierobežojumi attiecas arī uz pasažieriem. Sods par šī punkta neievērošanu –diskvalifikācija pēc galvenā tiesneša lēmuma.” , kas liek domāt, ka pasākums (iespējams) sākotnēji bijis ieplānots sarežģītāks, bet tā kā gribējās vairāk nopelnīt, tad piemēroti lauku tantes skaidrojumi, lai vieglāk menedžēt pasākuma norisi un punktu skaitīšanu.
parādās punkti “6.12 Dalību Rallijā var apmaksāt arī juridiskas personas. Izrakstot rēķinu dalības maksai tiek pievienots PVN 21% (rēķinu izraksta SIA Krokodili).
6.13 Ekipāžas diskvalifikācijas gadījumā, dalības maksa netiek atmaksāta.”, kas principā ir ok.
“7.3 Dalībniecēm rūpīgi jāiepazīstas ar leģendā norādīto uzdevumu, ja tas netiek pareizi izpildīts, tad punkti par kontrolpunktu netiek ieskaitīti!” mainās uz “Dalībniecēm rūpīgi jāiepazīstas ar Leģendā norādīto uzdevumu, ja tas netiek pareizi izpildīts, tad tiek piešķirts laika sods. Laika sods var būt atšķirīgs katrā Kontrolpunktā vai Pārbraucienā.”, kas atkal liecina par to, ka sākotnēji bija doma par punktu sistēmu, kas organizatoriem “nabadziņiem” noslogotu rezultātu apkopošanu pie tik liela dalībnieku skaita. Vienkāršāk taču distancē pavadīto laiku paskatīties.
Pazūd: “7.10 Dalībnieču starta kārtība tiek noteikta veicot pirmo uzdevumu. ”
Pirmais uzdevums domāta Plaza, vēlāk sapratuši, ka mašīnas nespēs novietot pareizā secībā un vispār aptvert, kā izpildīts tas uzdevums tik īsā laikā.
Money, money… “7.15 Sods par atteikšanos no pasākuma Organizatora sacensību dalībnieka numuriem un sponsoru reklāmas uzlīmēm – dalības maksas apmērā.” vietā “Sods par atteikšanos no pasākuma Organizatora sacensību numuriem un sponsoru reklāmas uzlīmēm – trīskāršas dalības maksas apmērā. Sodam jābūt apmaksātam līdz ekipāžas startam, pretējā gadījumā ekipāža rallijam netiek pielaista. Dalības maksa šajā gadījumā netiks atmaksāta.” labi, ka laikam nevienu neatrada, kas viņiem samaksātu par šo reklāmu un nekas netika līmēts.
“6.1. Protesti par pasākuma norisi jāiesniedz pasākuma galvenajam tiesnesim vai organizatoram ne vēlāk kā 30 minūtes pēc pēdējās automašīnas finiša. ” mainās uz “Protesti par rallija norisi vai rezultātiem jāiesniedz pasākuma galvenajam tiesnesim vai organizatoram ne vēlāk kā 10 minūtes pēc pēdējās automašīnas finiša.” Samazinām protestu iespējamību. bet interesanti gan kā es varu protestēt par kaut ko, kas vēl nemaz nav zināms 10 min pēc pēdējās mašīnas finiša (tas par rezultātiem).
parādās jaukais punkts , uz kura pamata šo visu varētu it kā mainīt, bet pirmajā variantā tāda nebija “10.9 Organizatori patur tiesības, vajadzības gadījumā, veikt izmaiņas nolikumā, sacensību norisē, laikā, distancē, starta kārtībā.”
“11.4. Vienādu rezultātu gadījumā aukstāka vieta ekipāžai, kura kontrolpunktos uzdevumus veikušas visprecīzāk. ” vietā “Vienādu rezultātu gadījumā augstāka vieta ekipāžai, kura uzrādījusi labāku rezultātu Prologā.”
Parādās “Jebkura veida ar organizatoriem nesaskaņotas uzņēmumu vai organizāciju reklāmas aktivitātes Rallijā un ar to saistītajos pasākumos ir aizliegtas. Sods – 500 Ls un ekipāžas diskvalifikācija.”
Ko nobeigumā vēl gribēju piebillst? Ar savu pieteikšanos dalībai pasākumā nedevu organizatoriem nekādas tiesības izmantot manu e-pastu komerciāliem nolūkiem. Nekur netika atrunāts, ka tas tiks darīts. ja reklāmu sūtītu no pašu organizatoru e-pasta, vēl varētu pieciest. bet man atnāca mēstule no info@uzauto.lv, ar aicinājumu gatavoties rallijam, aplīmējot savu auto. No kā gan cita viņi varēja saņemt info, ka esmu pieteikusies? Organizatori pārdeva e-pastu sarakstu, bez manas atļaujas.
Secinājumi: neieteiktu nevienai piedalīties šī organizētāja rīkotajos pasākumos, ja nu vienīgi kāda nav blondīne dvēselē (par matiem nav runa) un gribas izrādīties ar smukiem tērpiem un dabūt par to sponsoru balvas, nekāds ieguvums, pieredze, smadzeņu šūnu kustināšana sājā pasākumā nenotika, ja neskaita nelielo uzdevumu ar pannām un maizītēm.
Un Bumba, varbūt bez personiskiem apvainojumiem? Man privātajā dzīvē viss kārtībā. Tam ar komentāriem vispār nav nekāda sakara, tikai ar pasākuma organizatoru organizēšanas spējām.
P.S. neesu no konkurentiem, par autolisti pirmo reizi dzirdu no ši foruma. iceļo arī neorganizēju, bet tikai piedalījos, esmu vienkārš dalībnieks. Lūdzu, pēc būtības!
A.god. orgs tas kurs peec teksts idiots
Visas savas iebildes dienu pēc rezultātu paziņošanas es kā ekipāžas Autoliste.lv MA pilote nosūtīju pasākuma sekretārei, kura diemžēl vēl joprojām nav uz tām atbildējusi, kā arī interneta vietnē http://www.parstiprulatviju.lv nav pieejami izvērsti (atšifrēti pa pozīcijām – pārbraucienu laiks, KP pavadītais laiks un soda laiks par apsteidzi) katras ekipāžas rezultāti.
Atļaušos vēl reiz atgādināt, ka prologa rezultāti saskaņā ar nolikumu varēja tikt piemēroti TIKAI vairāku ekipāžu vienāda rezultāta gadījumā.
Tātad – gaidām izvērstos rezultātus, lai varētu turpināt konstruktīvu diskusiju.
Gribēju solidarizēties ar šī bloga autori un vairākumu komentētājiem. Es arī neesmu no šeit uzskaitītajām organizācijām, neesmu piedalījusies nevienā no šeit pieminētajiem pasākumiem. Taču zināma izpratne par auto sporta dokumentālo pusi ir (izbijusi amatieru rallija stūrmane). Tāpēc saku paldies Tjigrai, Zaigai Nr.2 , Mārai, Maijai un citiem par argumentētu jautājumu sarakstu un vēstuli orgiem. Ja vajag, arī es varu parakstīties par zemm jautājumiem.
Un ja interesē mans viedoklis, tad izvērsts tas ir izlasāms šeit
ekipāža Nr.128
Haha, varētu lūdzu publicēt organizatoru vārdus, uzvārdus un juridiskos kantorus, lai zinu, kādos pasākumos nepiedalīties?
Man no šī apraksta un komentāriem ir skaidrs, ka orgi lietrai nepiegāja pietiekami nopietni, jo >200 auto menedžēšana ir nopietni jāpārdomā, savukārt, dāmas, kas te cepas arī šauj pār strīpu, jo ekspektēja pārāk daudz no šī pasākuma, kopumā secinājums, ka satikās nepareizais organizators un pasākumam neatbilstošas dalībnieces.
Visa informācija par Filipetti Sieviešu dienas rallija 2010 organizatoriem (gan organizācijām, gan privātpersonām) ir pieejama pasākuma nolikumā, taču īsumā uzskaitīšu:
* Biedrība “Par stipru Latviju”
* SIA Risipere
* SIA Krokodili
* Latvijas Spēka Atlētu Federācija
* Sacensību direktors – Gatis Dzeguze
* Galvenais tiesnesis – Ivars Jākobsons
* Rallija sekretārs – Kristīne Lūse ( kristine@sacensibas.lv )
Arī es aizrakstīju vēstuli rallija sekretārei Kristīnei Lūsei, gaidīšu atbildi. Lietotājs “tas kurš orgs=pats sevi apsaukā par idiotu” labāk būtu mazāk tērējis laiku apvainoties, bet mēģinājis pēc būtības atbildēt uz visnotaļ netendencioziem jautājumiem.
Vai kāds, kas jau vakar rakstījis viņiem, ir saņēmis kādu atbildi (izņemot konstatējumu par seksuālās dzīves biežumu)?
Jebšu ir tā, kā jau šobrīd šķiet – dream on?
Tā, esmu saņēmusi vēstuli no Kristīnes, rallija sekretāres.
Vēstīts tur ir lūk, kas:
”
no rallija organizētājiem neviens šajā diskusijā nav iesaistijies , varbūt tas ir kāds no tiesnešiem vai autolistes draugiem bet mēs esam izrunājuši ar kolēģiem par nākošu gadu kādas lietas uzlabot un ko nepieļaut. Šīs arī priekš mums bija uguns kristības šāda pasākuma organizēšanā.
uz jūsu jautājumiem atbildēs galvenais tiesnesis es pārsūtu informāciju viņam. Paldies par piedalīšanos un ceram , ka piedalīsieties arī nākošajā rallijā.
“
Man ir atbilde no galvenā tiesneša. Pēc brīža publicēšu, kā solīts.
Njā, labi, ka neesmu skuķis un nepiedalījos. Būtu vīlies saknē.
Pilniigi preciizs raksts 🙂 es gan nezinaashu, kas ir autolistes pasaakumi, bet tiek regulaari njemta daliiba standarta chekpointos, i auto orienteeshanaas braucienos, kaa arii pabuut 4×4 kluba orienteeshanaa 😉 tas, ka nebuus gruuti, jau bija saprotams, no daliibniechu skaita, pielauju, ka lielaakaa dalja piedaliijaas pirmo reizi. Bet visvairaak saniknoja, ka Tu kaa mulkjis brauc peec hronometra, bet pulkstenji nav saskanjoti, ta par aatru, ta par leenu!
Arii es aizsuutiiju veestuli organizatoriem ar jautaajumu, kur tad ir radoshaas mistiskaas sekundes, kuru laika kartees nebija, bet kas piepeshi nosaka vietas.. mums konkreeti ir 18. taa, bet ar taadu pashu minuuti vareetu buut laikam saakot no 15-20 🙂 kaa tad taas sekundes pielika, peec nosaukumiem vai? 😀 Diemzheel pagaidaam atbildes nav!
izlasot visus šos murgus ilgi turējos, lai neuzrakstītu, bet nenoturējos!
tātad, izlasot, radās priekšstats, ka Jūs esat blondas, neapmierinātas aitas (piedodiet, bet tāds salīdzinājums ienāca prātā) (pārējos apzīmējumus labāk neuzskaitīšu)!!! par ko Jūs ņematies – ka nedabūjāt balvas, vienu šampja glāzi??? saprotu, ka Jūs nesaprotat neko no mārketinga.. ja ir sponsora nosaukums, tas nozīmē, ka tiek sponsorēts rallijs (nevis dalīti dzērieni. atzīstu, ka orgi mazliet pāršāva pār strīpu ar solījumiem, ka šampis līs.. :))
sapratu arī atšķirību starp normālu ralliju un SIEVIEŠU ralliju. vai Jūs esat kādreiz dzirdējušas pēc kāda LV rallija posma, ka džeki ņemtos par to cik sūdīgi bija noorganizēts??
nav arī saprotams kāds ir jūsu mērķis? vienkārši paburkšķēt? vai cerat, ka Jums tagad katrai atvedīs Filipetti un atdos dalības maksu??? pretīgi lasīt!! protams, ka katrs var izteikt savu viedokli, bet nu šitā ņemties!!! varbūt vērsieties PTC? iesūdziet tiesā tagad organizētājus?
pretīgi paliek saprotot, ka Jūs arī piedalījāties un bijāt kaut kur blakus pasākuma laikā! gribētu redzēt tās sejas, kas šeit raksta.
protams, ka bija ļoti daudz mīnusu, bet orgi lieliski pastrādāja. gribētos redzēt kā Jūs uztaisītu šādu pasākumu krīzes laikā, arī ne krīzes!(ja taisāt, gaidu personīgu uzaicinājumu)
un, manuprāt, Jums būtu jāpriecājas, ka varējāt 6dienu pavadīt svaigā gaisā, nomest pāris gramus, uzlabot kaut mazliet savu fizisko stāvokli un pavadīt laiku draugu sabiedrībā.
vienkārši nav saprotams, ka bezjēgā var šādi lieki runāt.. izskatās, ka Jums vienkārši nav ko darīt..
un visbeidzot -Dāmas, pozitīvā bija vairāk kā negatīvā, un nevienu nepiespieda piedalīties! un atcereties, ka negatīvas domas mūs ļoti stipri ietekmē!
Bučas orgiem, it sevišķi Gatim! (kā nekā neprecējies :))
p.s.nebiju domājusi, ka sanāks ik gari…
Cienītā Linda, ja kādā LV rallija posmā rezultāti tiktu izzīsti no pirksta vai būtu kaut viena atkāpe no nolikuma no tiesnešu puses, tad tas kas notiek šeit ir bērnu šļupsti, salīdzinot ar traci, protestu jūru un neskaitāmiem TV raidījumiem par to. Iesaku izlasīt rallija nolikumu, tur ir atrunātas situācijas, kas pat prātā neienāk normālam cilvēkam, un tas viss tikai tāpēc, lai varētu tiesāt godīgi, nevis tā, kā attiecīgajā momentā kāds tiesnesis uzskata par pareizu.
Un ja tev pasākuma ar 8 (vai cik tur) kontrolpunktiem šķiet liels darbs (“krīzes laikā” manuprāt ir piezīme beztēmā), tad ko tu teiktu par pasākumu ar simtiem kontrolpunktu? 😀 Un ko tu teiktu par pasākumu, pēc kura organizators paziņo, ka tas bija pēdējais, bet pēc fantastisku aizkustinošu atsauksmju izlasīšanas tomēr pārdomā? Un ko tu teiktu par pasākumu, uz kuru komandas piesakās pusgadu iepriekš, tiklīdz atvērta pieteikšanās, pat ja tas ir tieši jaungada iestāšanās brīdī, pat nezinot, ne kur tas notiks, ne kas būs jādara?
Es gan labāk to nemaz neuzzinātu, jo pēc tava teksta spriežot, diez vai esi karbonādes ēšanai gatava.
Pirmkārt, Linda, visi šie murgi, kā Tu saki, ir argumentēts (šķiet, pat ļoti sīki un saprotami uzrakstīts) viedoklis. Varbūt izlasi vēlreiz un mēģini saprast uzrakstītā jēgu…
Par salīdzinājumu aitas…… Lai paliek, gudrie paklusē….
Žēl, ka neproti atšķirt subjektīvu “ņemšanos” (balvas un vietas) no objektīvas “ņemšanās” (Nolikuma – tas ir pasākuma galvenais dokuments, pēc kura vadās gan organizators, gan dalībnieki, lai nesāktos nekontrolējams bardaks).
Prieks, ka esi atradusi atšķirību starp normālu ralliju un SIEVIEŠU ralliju…. Un zini, kāpēc džeki neņemās pēc LV rallija posma par organizāciju??? Tāpēc, ka nekas, dzirdi? NEKAS netiek palaists pašplūsmā, pēkšņi mainīts, vai vispār izņemts no Nolikuma. Šķiet to drīkstēja prasīt arī no šī pasākuma organizētājiem, izlasot pieejamo informāciju un Nolikumu par pasākumu, ne?
Filipetti nevedīs ne man, ne kādai no šī saita apdzīvojošām meitenēm, es par to nemaz nebēdāju… Es nelietoju 😉 Bet, piekritīsi, orgi samelojās par gaidāmajiem labumiem, bet šķiet, ka pati esi piedalījusies neizlasot NEKO no rīkotāju sniegtā pasākuma apraksta… Tik vien kā redzējusi sponsoru bannerus….
Orgi lieliski pastrādāja??? Žēl, ka Tev pietiek ar tulpi, bet varbūt, ka tas pat ir labāk… Tu zini, ka šie orgi nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta??? Viņi lieliski zina KĀ organizēt pasākumus, pie kam zin, KUR atrast cilvēkus, kas spētu kontrolēt arī SIEVIEŠU rallija godīgu norisi… Jā, krīzes laikā tiešām puiši labi pastrādāja (lasi “nopelnīja”), arī uz TAVA rēķina.
Nākamā rindkopa no Tevis rakstītā vispār “nogalina”… 🙂 Atļausi pasmaidīt.. Vai tiešām domā, ka šeit neviena (bez 30 latu samaksāšanas) 6dienā neiziet svaigā gaisā un draugus redz reizi pusgadā????
Un visbeidzot…. Jautri un pozitīvi, acīmredzot bija neprecētajām meitenēm, kuras vismaz varēja pabučot Gati 😀
Ar cieņu, arī pret Tavu viedokli
Dace
es nerakstu, ka nepiekrītu, protams, ka viss nebija tā kā solīts, tas katrai saprotams! vienkārši nesaprotu kāda ir jēga ņemties!!!! nu, atvainosies publiski, ar to Jums pietiks? tiešām nav saprotams…
Ja organizatoram pēc pasākuma neienāk neviena pretenzija, viņš uzskata, ka viss ir noorganizēts godam…
Ja šīs “ņemšanās”, kā Tu saki, jebkādā veidā uz labo pusi ietekmēs nākamā gada pasākumu, tad es saku – jā, ar to man, personīgi, pietiks!
Man rezultātos parādās 5 minūšu sods…. Starta laiks ierakstīts tas pats, kas uz laika kartes, lai gan palaida 8 minūtes agrāk…. Sods man par to, ka tiesneši neizdarīgi…. Teiksi tas ir ok???
Ja samaksāju zābakiem, tas nozīmē, ka gribu zābakus, nevis “jēzenes”…… Protams, ka bija jautri, bet tikai tiem, kas negaidīja to, kas bija solīts…. Paliekam pie šī?!
Domāju, ka lielākai daļai šajā saitā komentējošo tiešām pietiktu ar to, ka organizatori publiski atzītu savas kļūdas un atvainotos. Taču, varbūt es kļūdos.
Nu man tā Linda patīk. Visu ņem tik viegli, ka prieks. Labprāt parautu līdzi uz Autolistes pavasara vai rudens pasākumu, ja vien vietas ekipāžā jau nebūtu aizsistas….lai tā blondā galviņa reiz saprot, kas ir NORMĀLI organizēts pasākums.
Bet tā atliek tikai pabučoties…
Blondā galviņa lieliski saprot, kas ir normāli organizēts pasākums! 🙂 diemžēl blondajai galviņai ir bijusi iespēja piedalīties dažādos šāda veida pasākumos arī ārpus LV 🙂 Blondā galviņa vienkārši neņemas, kur nav jēgas ņemties un var normāli “ieņirgt” par tiem kas ņemas!
Lai arī kaut kur varētu arī piekrist, tomēr konkrētajā situācijā atliek secināt, ka nav vērts “ieņirgt”, jo organizatori ir pārāk prasti paņirgājušies par dalībniecēm. Tā teikt, nokāsīsim naudiņu, bet pretī iedosim kaut kādu sviestu… Var jau arī smuki iesaiņot un pasniegt kaku, bet izskatās, ka šoreiz tas nav noticis.
Man nav nekāda personīga naida ne pret vienu pusi [arī pret blondo galviņu ne :* ], bet vairāk jūtu līdzi dalībniecēm, kas šūmējas. Taisnībai jābūt.
man jau liekas, ka organizatori gribēja kā labāk, bet sanāca kā sanāca!!! protams, ka taisnībai jābūt! 🙂
Protams, ka doma jau bija laba. Taču, ja sanāca, kā sanāca, tad organizatoru pienākums ir izvērtēt pasākuma kļūdas, publiski tās atzīt un atvainoties. Cik saprotu, viņiem ir arī nosūtīti iebildumi par “rallijā” notikušo, taču sakarīgas atbildes vēl aizvien nav. Nu, negribu, lai par mani kāds “ieņirdz”…
ja kas http://www.draugiem.lv attiecīgajā domubiedru grupā, kura tika izveidota pēc rallija, ir vēstule no rallija orgiem 🙂
Mhm – viņi varēja to vēstuli vēl sev koridorā uz sienas uzrakstīt… 😀
Nu ko jūs ņematies??? Bija superīgi pavadīta diena!! paldies!
un jautājums autolistes mazdai, ko jūs tajos kontrolpunktos tik ilgi darījāt? mēs visus uzdevumus izpildījām , bet jūs mūs dzināt 4X? pēc visiem pēdējajiem kontrolpunktiem? un dzīšna apledojošā līkumā ar kalniņu, kur uz priekšu redzēt nevarēja, vairāk piestāv blondām galviņām, ņemot vērā, ka tas bija koplietošanas ceļš.
Ja tiek uzdots šāds jautājums, nākas secināt, ka nav sanācis iedziļinājusies nolikumā, saskaņā ar ko tika noteikts ideālais pārbraucienu laiks, kā rezultātā tiesnešiem vajadzēja sinhronizēt laikus un aprēķināt sodus par apsteidzi, ekipāžai ierodoties KP (katrai ekipāžai pastāvēja teorētiskā ideālā ierašanās minūte katrā KP).
Saskaņā ar CSN atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h, ja kādai no vadītājām nebija attiecīgas sagatavotības un/ vai tehniskā nodrošinājuma (labas radžu riepas), tad izsaku nožēlu, kā arī žēl, ka dažas pilotes bija piemirsušas, ka lieto koplietošanas ceļus, pārvietodamās ar zemu vidējo ātrumu taisni pa ceļa vidu un nelaizdamas nevienu sev garām (diezgan nesportiska rīcība).
Žetons Tev, Maija!
Miiljaas meitenes, laikam buushu tik naiva un pajautaashu, vai jums bija laiks iepozeet un safotografeeties kontrolpunktos? Mans fotoaparaats taa arii palika jakas kabataa visu celju. Izraadaas, ka 1-aas vietas ieguveejaam laika bija atliku likaam…gan safotografeeties, gan iepozeet pie KP… pie Kaives ozola kaut kaa neredz tualetes papiiru ne ap koku, nedz rokaas (vajadzeeja ar papiiru iepozeet, buutu ticamaak). Iesaku ieiet Salaspils Domes aktualitaashu lapaa. Tagad es patieshaam ticu, ka uzvara bija negodiiga!!!!!
http://www.salaspils.lv/lv/galerija/?id=448&gal_id=126&bid=8365